ceturtdiena, 2016. gada 14. jūlijs

Gatavotās pusdienas garšo

Kandavas novada Matkules sākumskolā mācās vien 35 audzēkņi un visa skola šeit ir kā vien liela ģimene, bērniem tas patīk. Starpbrīžos skolas dārzā allaž atrodams arī kāds augļu mīļotājs, bet ziemā no pašu āboliem tiek gatavots kompots un ķīselis. Pavārīte stāsta, ka 1,40 eiro esot pietiekama summa, lai varētu dabūt arī papildporcijas un gribētāju netrūkst. Jāpiebilst gan, ka mācību iestāde atrodas tālu no apdzīvotām vietām, un neēst skolā nozīmē neēst vispār. Tomēr tas laukos neesot galvenais iemesls, tas apstiprinās arī Annas Brigaderes pamatskolā Tērvetes novadā, kur iespējas aizskriet līdz veikalam lielākas, bet izmantojot to vien retais. Pagatavot garšīgu un vienlaikus veselīgu pārtiku esot grūtāk, bet ne neiespējami.
--> Read more...

piektdiena, 2016. gada 17. jūnijs

Gaida jaunu tehniku

Sākot ar šo gadu, katrā novadā tiks izveidota speciālā paaugstinātas kaujas gatavības rota. Katrā no rotām dienē 150 zemessargi, četru gadu laikā šādu rotu skaitu plāno palielināt līdz sešām katrā novadā. Daudzviet zemessargi ir jau saņēmuši jaunā parauga ekipējumu, tomēr bataljonos joprojām tiek izmantotas novecojušas 60to gadu automašīnas un cita tehnika. Piemēram, 45mm prettanku lielgabali, kas ražoti pagājušā gadsimta 37. gadā. Virsleitnants Silagailis uzsver, ka mūsu zemessargi ir sagatavoti, lai pildītu savas militārās funkcijas, par ko liecina viņu dalība starptautiskajās misijās Afganistānā un Dienvidslāvijā. Ik gadu Latvijas zemessardzē iestājas no 500 līdz 700 zemessargu. Bieži zemessargi turpina dienēt Latvijas bruņotajos spēkos.
--> Read more...

ceturtdiena, 2016. gada 21. aprīlis

Sabiles ceļa remonts

Līst lietus, tehnika stāv, būvdarbi ir apstājušies, šāda aina šobrīd paveras Kandavas - Sabiles ceļa remontējamā posmā. Ceļš ved arī gar stāvu nogāzi, kurai bija uzsākta stiprināšanas darbi, bija sagatavota vieta atbalsta sienas izbūvei, taču darbu procesā ilgās lietavas ir veicinājušas blakus ceļam esošā kalna noslīdēšanu. Kalnā izveidojušās plaisas 20 līdz 30 metru augstumā. Lai novērstu turpmāku kalna noslīdēšanu un rastu risinājumu tālākam būvniecības darbam, tiek piesaistīti ģeoloģijas speciālisti. Izpēte un turpmāko risinājumu atrašana var ilgt vēl mēnesi, pagaidu risinājumu nav. Arī otrā ceļa posmā, kur notiek remonts laikapstākļu dēļ darbu veikšana ir apgrūtināta. Projekta sākumā tika paredzēts, ka daļēji ceļu satiksmei atvērs novembra beigās, bet pilnībā darbi tiks pabeigti nākamā gada pirmajā pusē. Tomēr sakarā ar neparedzētajiem apstākļiem šie termiņi tiks pagarināti.

Lietus dēļ tiek pārtraukts Kandavas - Sabiles ceļa remonts

--> Read more...

Kūtsmēslu krātuvēm tiek pagarināts pārejas periods

Eiropas Savienība ir pret kūtsmēslu uzglabāšanu uz lauka, jo veidojas kaitīga slāpekļa un fosfora savienojumi, kas ar gruntsūdeņiem nonāk upēs un ezeros. Latvijā sodīts, par krātuvju neesamību, vēl neviens nav, bet brīdinājumi saņemti. Ja krātuves nav, zemniekiem netiek dotas iespējas paplašināt ganāmpulku vai uzbūvēt jaunu kūti. Kooperatīva ‘’Pienupīte’’ vadītāja pauž neizpratni par to, kāpēc tieši Latvijā kūtsmēslu krātuves tiek uzspiestas tiem zemniekiem, kam ir tikai piecas govis un naudas ir tikai tik, lai pabarotu ģimeni. Jaunā zemniece Agnese piensaimniecību no vecmāmiņas saņēma bez kūtsmēslu krātuves. Zinot, ka tā nepieciešama, griezušies pie naudas devējiem, bet tie kredītus piešķir nelabprāt.
--> Read more...

ceturtdiena, 2016. gada 17. marts

Krustcelēs

Konkurētspēja un produktivitāte Latvijā turpmāk paaugstināt, būs iespējams koncentrējoties uz cilvēkkapitāla un tehnoloģiju uzlabojumiem, jo citas iespējas jau izsmeltas. Tā Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par Latvijas produktivitāti un konkurētspēju, secināja eksperti. Kā secināts Latvijas Bankas pētījumā, pēc ekonomiskās krīzes kopējo produktivitātes pieaugumu galvenokārt veicināja darbaspēka pārvietošanās uz produktīvākiem uzņēmumiem. Taču patlaban šajā ziņā Latvijā jau sasniegts teju Eiropas Savienības maksimums, tādēļ nākotnē uz to vairs cerēt nevar. Gan eksperti, gan uzņēmēji atzīst, ka būtiska loma turpmāk būs izglītības sistēmai un zinātnes attīstībai. Diemžēl Latvijā ieguldījumi izglītībā un zinātnē joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā.
--> Read more...

trešdiena, 2016. gada 16. marts

Pieminekļi Rīgā

Starp Lāčplēša dienu un valsts svētkiem mēs pieminam arī tos, kuri cīnījās par mūsu Dzimteni un tās neatkarību. Tikai retais zinās, ka Rīgā ir piecas piemiņas vietas karavīriem, kuri uzvarēja Bermonta armiju. Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā NBS jūras spēku novietnē atrodas piemiņas plāksne veltīta septiņu Lielbritānijas un četru Francijas kara kuģu apkalpēm, kas piedalījās Latvijas neatkarības cīņā un ar savu kara kuģu artilērijas uguni atbalstīja Latvijas armijas vienību uzbrukumu bermontiešiem. Bolderājas kāpās Bumbu kalniņā atrodas piemiņas vieta Rīgas atbrīvošanai no bermontiešiem. Piemiņas vieta vairākkārt tikusi izpostīta, bet atkal sakārtota tās sākotnējā izskatā, kā atklājot, 1939. gadā. Imantā, Sudrabkalniņā atrodas piemineklis bermontiādes laikā kritušajiem sestā Rīgas kājnieku pulka karavīriem. Piemineklis sastāv no diviem arhitektoniskiem veidojumiem, bet bronzas plāksnē iemūžināti 54 kritušo karavīru vārdi. Turpat netālu Slokas un Būltu ielas stūrī atrodas Latvijas neatkarības karā kritušajiem Latvijas armijas autotanku pulka karavīriem veltīts piemineklis. Viens no jaunākajiem Rīgas pieminekļiem atrodas Daugavmalā, tieši te notika izšķirošās kaujas pār Bermonta armiju.
--> Read more...

ceturtdiena, 2016. gada 10. marts

Tiek siltinātas pašvaldības iestādes

Šobrīd Skrundas novadā energoefektivitāti uzlabo divām skolām, vidusskolai un Nītrātes pamatskolai, kā arī kultūras namam. Tiek siltināti gan pamati, gan bēniņu pārsegumi, gan pagrabi un sienas. Tāpat tiek renovēti jumti, nomainīti logi un ārdurvis. Tā kā Skrundā lielākoties ir dabasgāzes apkure, tā nav lēta, piemēram, kultūras nama apkurei gadā paredz 42000 eiro. Siltināšana šo summu varētu samazināt par trešdaļu. Projekta īstenošanai laika nav daudz, visi trīs objekti jānodod līdz gada beigām. Ja notiks kavēšanās, tad līdzfinansējuma saņemšana no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ir apdraudēta. Ja Sia ‘’Pretpils’’, kas veic darbu abās skolās, iekļaujas plānotajā darba grafikā, tad kultūras namā, kur darbus veic Sia ‘’Latvijas energoceltnieks’’, darbi iekavējušies.
--> Read more...

pirmdiena, 2016. gada 8. februāris

Nekvalitatīvs remonts

Celtnieka iela Ķegumā ir viena no noslogotākajām. 2011. gadā noslēdzās šīs ielas rekonstrukcijas projekts, tā ietvaros uzbūvējot arī gājēju celiņu un uzstādot jaunus apgaismojuma stabus. Teju 280000 eiro vērtajam projektam finansējums tika piešķirts no ERAF, Ķeguma domes un valsts budžeta. Tomēr kā norāda Ķeguma iedzīvotāji, vakara stundās degot vien retā lampa un apgaismes stabi manāmi sašķiebušies. Stabi šādā stāvoklī esot jau vairākas nedēļas, Ķeguma pašvaldībā norāda, ka tās esot jauniešu demolēšanas sekas un satraukumam neesot pamata. Saskaņā ar līgumu rekonstrukcijai vēl ir garantijas periods.

Nekvalitatīvs remonts par Eiropas naudu

--> Read more...

trešdiena, 2016. gada 20. janvāris

Veido mākslas un vēstures galeriju

20 gs. sākumā Ādažu pagasts bija daudz lielāks, kā šodien un aptuveni gar Carnikavu un Garkalni, gan daļēji Ropažus un Jaunciemu un pat Brīvdabas muzejs atradās Ādažu pagastā. Kā apdzīvota vieta Ādaži bijusi gan bijusi daudz, daudz senāk. Līdz šim Ādažu vēsture nav bijusi apkopota vienā vietā, bet tagad kultūras centrā tiek sperti pirmie soļi, lai izveidotu vēstures un mākslas galeriju, kurā vairums ekspozīciju būs audio vizuālajā formātā. Pagaidām vērtīgākais eksponāts ir 19 gs. klavieres no Aldaru muižas kroga un, protams, cilvēku atmiņas. Vēstures un mākslas galerijas oficiālā atklāšana notiks 15. novembrī, kad apmeklētājiem būs iespēja ielūkoties nelielā ekspozīcijā par padomju un pirms kara laiku, bet veco cilvēku atmiņu stāstu apkopošana turpināsies.
--> Read more...

otrdiena, 2016. gada 12. janvāris

Sarūk skolēnu skaits

Indras vidusskola atrodas vien dažu kilometru attālumā no Latvijas – Baltkrievijas robežās, skolai blakus ir dzelzceļa līnija, pa kuru regulāri reisos dodas pasažieru un kravas vilcieni. Salīdzinot ar citiem, novada pagastiem, šeit vēl rit dzīvība, mācību iestādē skolēnu skaits ir liels, kopā ar 28 piecgadniekim un sešgadniekiem skolu apmeklē 124 bērni, tomēr ar to nepietiek, lai nokomplektētu vidusskolas klasi. Tuvākās divas vidusskolas atrodas 30 kilometru attālumā Krāslavas pilsētā. Skolēniem būs iespēja katru dienu braukāt vai palikt internātā. Pārmaiņas skars arī skolotājus, slodze viņiem būs mazāka. Krāslava novada domes izglītības un kultūras nodaļas vadītāja atzīst, ka Indras vidusskolas reorganizācija ir loģisks lēmums. Indra kā pamatskola būs stabila skola, par ko citās novada izglītības iestādēs var tikai sapņot.
--> Read more...

 

  © 2009 Koka roka ir blogs par visu, ko neraksta avīzēs