pirmdiena, 2017. gada 15. maijs

Izmanto elektromobili

Visbiežāk ar elektromobili ikdienas pienākumus dodas veikt sociālā aprūpētāja Linda Reķe, viņa palīdz vecāka gadagājuma cilvēkiem sarūpēt pārtiku un citu ikdienā nepieciešamo. Linda stāsta, ka sākumā pie jaunā auto ar elektromotoru esot bijis jāpierod, bet nu to iemīļojusi gan pati, gan arī viņas klienti. Kluso automašīnu Raunas ielās pamanījuši arī vietējie iedzīvotāji. Raunas novada pašvaldībā vērtē, ka galvenais ieguvums iegādājoties šo automašīnu ir tās ekonomiskums, viena tā uzlādes reize izmaksā nepilnus 2 eiro, ar ko var nobraukt aptuveni 110 kilometrus.


Sociālais dienests Raunā izmanto elektromobili




Resurss:  www.bmwlife.lv
--> Read more...

Naudas zīmju dizaina izstāde

Vai naudas zīmes var būt skatāmas caur mākslas prizmu? Atbilde uz šo jautājumu Latvijas Bankas izstādes ‘’Naudas dizains pin kods’’ varēja saskatīt ne tikai tās eksponātos monētās un banknotēs, kas radītas vairāk, kā 20 gadu laikā, bet arī pašas ekspozīcijas formātā, kas ir izveidota kā stāsts. Izstādes dizaina autore Ingūna Elere uzsver, ka mūsdienās skatītāji jāuzrunā ar moderniem izteiksmes līdzekļiem. Tāpēc līdzās tradicionālajai eksponēšanas tehnikai tika pielietoti arī digitālie līdzekļi. Izstāde sniedz ieskatu arī monētu autoru darbnīcās un radīšanas procesā. Šeit var redzēt arī unikālu no brozas atlietu 3 dimensiālu Mildas tēlu, kura līdz šim sudraba piecu latu monētā redzama tikai profilā.
--> Read more...

svētdiena, 2017. gada 12. marts

Jaunas iespējas



Trīs mēnešus vecie strausi Jāņa Stiprā aplokos ir jau sasnieguši divu metru garumu, un neraugoties uz, rudens, drēgnumu labi jūtas svaigā gaisā. Saimnieks zina teikt, ka putni kopšanā nav prasīgi un labi panes Latvijas ziemas. Tiesa nepieredzējušam zemniekam grūtāks ir perēšanas un tikko izšķīlušos strausu kopšanas periods, jo īpaši ‘’emu’’ šķirnes strausiem. Zemnieks uzskata, ka strausiem nav vajadzīgas lielas ganāmplatības un tie ir piemēroti lopkopjiem, kam cūku mēra dēļ nākas atteikties no cūku audzēšanas. Jautāts par strausu produkcijas noietu Latvijas tirgū, zemnieks ir optimistisks. Viņš uzskata, ka pienāks laiks, kad strausu gaļu un olas varēs iegādāties veikalos. Taču neraugoties uz optimistisko noskaņojumu ‘’Vītolu’’ saimniece uzskata, ka bez ieguldīta darba un pūlēm, laukos rezultāta nebūs.
--> Read more...

Piedāvāta iespēja strādāt

Sešu stundu darbs, pusdienas pārtraukums un atpūtas pārtraukumi, šādas darba iespējas paveras Daugavpils ‘’Grīvas’’ cietumā, šūšanas darbnīcā un kokapstrādes darbnīcā. Lielākā daļa ieslodzīto nekad nav strādājuši algotu darbu, tāpēc cietumā vispirms tiek iegūtas nepieciešamās zināšanas un tad pa karjeras kāpnēm ieslodzītajiem ir iespēja iegūt labāku amatu un atalgojumu. Tikai izejot brīvībā, 80% ieslodzītie atkal atsāk vecos niķus un atgriežas atpakaļ cietumā. Daugavpils cietumā ‘’Grīva’’ ikdienu tiek nodarbināti nepilni 100 ieslodzītie, no kopējā ieslodzīto skaita tikai 10tā daļa izrāda vēlmi strādāt. Motivācija, kamēr atrodas ieslodzījumā, gan esot dažāda, daži šo iespēju izmanto tādēļ, lai iegūtu iespēju uz ātrāku atbrīvošanu, daži strādā, lai iegūtu atalgojumu.
--> Read more...

trešdiena, 2017. gada 1. marts

Izjūt grūtības

Šobrīd ņemot vērā embargo radītās sekas, pārprodukcija un piena iepirkuma cenu krišanos, viņš atzīst, ka nozare kārtējo reizi nonākusi lielās grūtībās. Māris bija viens no tiem, kas 2009. gadā piedalījās zemnieku streikos, nemitīgi lūgt palīdzību, lai varētu turpināt darbu savā nozarē, viņam ir apnicis. Šobrīd piena iepirkuma cenas svārstās no 26 līdz 17 centiem, piena pārstrādes uzņēmumā ‘’Elpa’’ vidējā piena iepirkuma cena esot 25,6 centi. Cena svārstās atkarībā no katra piegādātāja finansiālās situācijas. Jau iepriekš valsts piešķīra 6 miljonus eiro ciltsdarbam piena lopkopībā. Vakar nolemts piešķirt vēl 7,9 miljonus eiro, tomēr tas situāciju neatrisina.
--> Read more...

svētdiena, 2017. gada 19. februāris

Digitalizētas kapsētas

Grobiņas novadā ir vairāk nekā 30 kapsētu, no tām ‘’Iļģu’’ kapi ir paši lielākie. Apbedījumu skaits tajā pārsniedz 1500. Līdz šim apglabāto uzskaite meklējama kapu grāmatā, kur rodami dati vien par pēdējiem 25 gadiem. Kapu pārzine atzīst, ka ierakstus grāmatā parasti papildinot ar dažādu informāciju, lai vienkāršāk atcerēties. Lai sistematizētu un sakārtotu kapu saimniecību, šovasar Grobiņas novada ‘’Iļģu’’ un ‘’Līpiķu’’ kapos veikta to uzmērīšana, fotografēšana, datu bāzes izveide. Tagad rezultāts skatāms gan elektroniski, gan arī papīra formātā, kas salīdzinoši ātri un uzskatāmi ļauj sameklēt nepieciešamo informāciju. Izveidotā datubāze ik mēnesi tiek papildināta, gan ar shematiskajiem zīmējumiem, gan atbilstošo kapu kopiņu fotogrāfijām. Šobrīd iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties informācijas korekcijā, pirms tam iepazīstoties ar to novada pašvaldības mājaslapā.
--> Read more...

Paliek bez savas atskurbtuves

Šogad Ogres atskurbtuves pakalpojums sniegts jau vairāk, kā 560 klientiem, kuri šeit nogādāt alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Līdz ar gaidāmajiem remontdarbiem Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, kur izvietota arī Ogres atskurbtuve, paredzams, ka šī gada izskaņā telpas tiks likvidētas. Ogre bez atskurbtuves gan nepalikšot, šobrīd tiekot meklētas telpas un apzināta pieredze citos novados. Līdzīgi kā pašu atskurbtuvju uzturēšana, arī minimālās telpu prasības izriet no pašvaldību rocības. Ogrē izveides un uzturēšanas izmaksas prognozē ap 80000 eiro.

Ogre paliek bez atskurbtuves

--> Read more...

 

  © 2009 Koka roka ir blogs par visu, ko neraksta avīzēs